Meža nozares flagmaņi apgroza vairāk kā miljardu eiro gadā

Latvijas meža nozare jau tradicionāli ir viena no būtiskākajām gan Latvijas IKP, gan nodarbinātības ziņā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju desmit lielākie kokrūpnieki 2014. gadā ir apgrozījuši vairāk kā 1 miljardu eiro. Uz lielā apgrozījuma fona salīdzinoši liela ir bijusi arī peļņa, kas atsevišķos gadījumos pārsniegusi pat simts un vairāk miljonus eiro gadā.

Latvijas mežsaimnieku TOP 10 2014. gadā

  1. A/S “Latvijas Valsts meži” – apgrozījums – 275,717 milj./eur
  2. “Latvijas Finieris” – apgrozījumus 194,137 milj./eur
  3. “Kronospan Riga” (iepriekš “Bolderaja Ltd.”) – apgrozījums 164,037 milj./eur;
  4. “Pata” – apgrozījums 150,506 milj./eur;
  5. “Latgran” – apgrozījums 73,395 milj./eur;
  6. “Byko-Lat” – apgrozījums 63,792 milj./eur;
  7. “Billerudkorsnas Latvia” – apgrozījums 61,881 milj./eur;
  8. “Stora Enso Latvija” – apgrozījums – 61,353 milj./eur;
  9. “AKZ” – apgrozījums – 60,585 milj./eur;
  10. “Vika Wood” – apgrozījums – 59,138 milj./eur

Kopā – 1239,995 milj./eur

Lielākais pelnītais no šiem uzņēmumiem bija arī pēc apgrozījuma pirmajā vietā esošais A/S “Latvijas Valsts meži”, kas nopelnīja 75,454 miljonus eiro, Kronospan Riga”, nopelnot 30,25 miljonus un Latvijas finieris” ar peļņu 15,022 miljoni eiro.

Pārdomas un secinājumi

Ņemot vērā šos skaitļus rodas loģisks secinājums, ka mežu apsaimniekošanas un apstrādes nozare var ienest un ienest ļoti augstu peļņu valsts budžetā. Tā rezultātā rodas arī nākamais secinājums pēc nepieciešamības palielināt valsts intervenci šajā nozarē, lai nodrošinātu, ka lielāka peļņas daļa tiek saglabāta valsts, nevis ārvalstu komersantu rokās. Ņemot vērā, ka mežu nozarē nodarbinātie pelna salīdzinoši augstu atalgojumu tas ļautu nodrošināt vairāk darba vietas reģionos un mazinātu emigrāciju. Protams, jārēķinās, ka pieaugošā mehanizācija nākotnē mazinās vajadzību pēc tik daudz strādniekiem, taču tas vienlaikus ļaus palielināt arī peļņu, ko atvēlēt citu darba vietu radīšanai, sevišķi lauku reģionos, kur kokrūpniecība nereti ir viena no nedaudzajām nodarbinātības iespējām. Pretējā gadījumā varam prognozēt, ka aizplūšana no lauku rajoniem tikai turpināsies ar vēl lielāku spēku un uzplauks ātro kredītu uzņēmumi, kas radīs vēl lielāku slogu sociālajam budžetam. Šobrīd valsts lielā mērā atbalsta komercbankas un finanšu sektoru ļaujot tiem no valsts ekonomikas izņemt lielus naudas līdzekļus. Tajā pašā laikā šīs bankas kūtri kreditē privāto sektoru. Nākamais solis šajā procesā būtu valsts bankas izveide, kas būtu noderīga ne tikai valsts pārsvara mežu nozarē nostiprināšanā, bet kopējā tautsaimniecības attīstībā.

Author: Mezsaimnieks