Mājdzīvnieku aizsardzība no vilkiem pašu saimnieku rokās

Plašsaziņas līdzekļos pēdējos mēnešos paustā informācija liecina, ka būtiski palielinājies vilku uzbrukumu skaits mājlopiem. Tajā pašā laikā atbildīgās institūcijas nesteidz palielināt vilku nomedīšanas kvotas. Vai vilki tiek īpaši aizsargāti un, kā pasargāt mājlopus par to turpinājumā.

Situācija Eiropā un Latvijā

Vecajās Eiropas valstīs intenstīvas saimniekošanas rezultātā vilki ir kļuvuši par retumu, gluži vai par dabas brīnumu. Tā rezultātā vilks ir kļuvis par īpaši aizsargājamu populāciju visā ES. Latvijā vilku nekad nav trūcis un netrūkst arī tagad, taču ES ierobežojumu dēļ mēs nevaram būtiski palielināt medījamo vilku kvotas.

Nedaudz statistikas. Saskaņā ar Valsts meža dienesta sniegto informāciju 2009. gadā bija atļauts nomedīt 180 vilkus (nomedīti 175), 2010. gadā 140 (nomedīti 139), 2011. gadā 200 (nomedīti 201), bet 2012. gadā atļauto 250 vilku vietā oficiāli tika nomedīti 247 dzīvnieki. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi 2013. gadā sākotnēji tika atļauts nomedīt 200 vilkus, bet plānots, ka šo limitu varētu arī nedaudz palielināt. Vairums no nomedītajiem vilkiem ir bijuši kucēni vai jaunie vilki.

Pēc zinātnieku aplēsēm Latvijā ik gadu uzturās 200 – 300 vilki, no kuriem izveidojas 50 – 60 pāri un katram no pāriem piedzimst 5 – 6 kucēni. Vilku medības ļauj ierobežot populāciju, taču ekspertu skatījumā mājdzīvnieku saplošīnas problēmas var atrisināt tikai paši saimnieki. Saskaņā ar pētījumiem nav tiešas korelācijas starp vilku nomedīšanas kvotām un uzbrukumu skaitu mājlopiem. Tas liek domāt, ka vilku medībām pašreizējā apjomā nav tieša ietekme uz sasplosīto mājlopu skaitu.

Varam secināt, ka augstāku korelāciju būtu iespējams novērot vien tādās situācijās, kad tiktu būtiski palielināta medījamo vilku kvota. Valsts mežu dienests gan neizpauž vai pētījuma datos ir ietverta informācija par vilkiem, kas migrē pāri robežām (Igaunija, Baltkrievija, Krievija). Pastāv iespēja, ka bada gados ārpus mūsu valsts robežām, kaimiņvalstu plēsēji var izlemt par labu Latvijas mežu apmeklēšanai. Šai teorijai ir atrodami piekritēji Krievijas pierobežas reģionos (Viļaka).

Author: Mezsaimnieks